Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa!
Anattalakkhaõasuttaü
Eva� me suta�: eka� samaya� bhagavā bārā�asiya� viharati
isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū
āmantesi – “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato
paccassosu�. Bhagavā etadavoca –
“Rūpa�, bhikkhave, anattā. Rūpañca hida�, bhikkhave, attā
abhavissa, nayida� rūpa� ābādhāya sa�vatteyya, labbhetha ca rūpe
– ‘eva� me rūpa� hotu, eva� me rūpa� mā ahosī’ti. Yasmā ca kho,
bhikkhave, rūpa� anattā, tasmā rūpa� ābādhāya sa�vattati, na ca
labbhati rūpe – ‘eva� me rūpa� hotu, eva� me rūpa� mā ahosī’”ti.
“Vedanā anattā. Vedanā ca hida�, bhikkhave, attā abhavissa,
nayida� vedanā ābādhāya sa�vatteyya, labbhetha ca vedanāya –
‘eva� me vedanā hotu, eva� me vedanā mā ahosī’ti. Yasmā ca kho,
bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya sa�vattati na ca
labbhati vedanāya – ‘eva� me vedanā hotu, eva� me vedanā mā
ahosī’”ti.
“Saññā anattā ... pe ... sa-khārā anattā. Sa-khārā ca hida�,
bhikkhave, attā abhavissa�su, nayida� sa-khārā ābādhāya
sa�vatteyyu�, labbhetha ca sa-khāresu – ‘eva� me sa-khārā hontu,
eva� me sa-khārā mā ahesun’ti. Yasmā ca kho, bhikkhave,
sa-khārā anattā, tasmā sa-khārā ābādhāya sa�vattanti, na ca
labbhati sa-khāresu – ‘eva� me sa-khārā hontu, eva� me sa-khārā
mā ahesun’”ti.
無我相經
2
禮敬彼世尊、阿拉漢、全自覺者!
無我相經
1
如是我聞:一時,世尊住在巴拉納西仙人落處的鹿
野苑。
於其處,世尊對五衆比庫
2
說:「諸比庫。」那些比
庫應答世尊:「尊者。」世尊如此說:
「諸比庫,色無我!諸比庫,假如此色是我,此色
則不應導致病惱,於色可得:『願我的色是這樣,願我
的色不要這樣!』諸比庫,正因為色無我,所以色會導
致病惱,於色不可得:『願我的色是這樣,願我的色不
要這樣!』
受無我!諸比庫,假如此受是我,此受則不應導致
病惱,於受可得:『願我的受是這樣,願我的受不要這
樣!』諸比庫,正因為受無我,所以受會導致病惱,於
受不可得:『願我的受是這樣,願我的受不要這樣!』
想無我……諸行無我!諸比庫,假如此諸行是我,
此諸行則不應導致病惱,於諸行可得:『願我的諸行是
這樣,願我的諸行不要這樣!』諸比庫,正因為諸行無
我,所以諸行會導致病惱,於諸行不可得:『願我的諸
行是這樣,願我的諸行不要這樣!』
1
《無我相經》是世尊在證悟無上全自覺之後繼開示《轉法輪經》後所宣說
的第二部經。世尊在這部經中教導安雅袞丹雅等五位比庫應如實觀照一切五
蘊無我。聽完此經後,五位比庫皆證悟了阿拉漢道果。
2
比庫
比庫比庫
比庫:爲巴利語 bhikkhu的音譯。是指於世尊正法、律中出家、受具足戒
之男子。北傳佛教依梵語 bhik.u音譯爲「比丘」「苾芻」等。
Anattalakkha�asutta�
3
“Viññā�a� anattā. Viññā�añca hida�, bhikkhave, attā abhavissa,
nayida� viññā�a� ābādhāya sa�vatteyya, labbhetha ca viññā�e –
‘eva� me viññā�a� hotu, eva� me viññā�a� mā ahosī’ti. Yasmā
ca kho, bhikkhave, viññā�a� anattā, tasmā viññā�a� ābādhāya
sa�vattati, na ca labbhati viññā�e – ‘eva� me viññā�a� hotu, eva�
me viññā�a� mā ahosī’”ti.
“Ta� ki� maññatha, bhikkhave, rūpa� nicca� vā anicca�
vā”ti? “Anicca�, bhante”. “Ya� panānicca� dukkha� vā ta�
sukha� vā”ti? “Dukkha�, bhante”. “Ya� panānicca� dukkha�
vipari�āmadhamma�, kalla� nu ta� samanupassitu� – ‘eta�
mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No heta�, bhante”.
“Vedanā ... saññā ... sa-khārā ... viññā�a� nicca� vā anicca�
vā”ti? “Anicca�, bhante”. “Ya� panānicca� dukkha� vā ta�
sukha� vā”ti? “Dukkha� bhante”. “Ya� panānicca� dukkha�
vipari�āmadhamma�, kalla� nu ta� samanupassitu� – ‘eta�
mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “No heta�, bhante”.
“Tasmātiha, bhikkhave, ya� kiñci rūpa� atītānāgata-
paccuppanna� ajjhatta� vā bahiddhā vā o4ārika� vā sukhuma� vā
hīna� vā pa�īta� vā ya� dūre santike vā, sabba� rūpa� – ‘neta�
mama, nesohamasmi, na meso attā’ti. evameta� yathābhūta�
sammappaññāya da55habba�.
無我相經
4
識無我!諸比庫,假如此識是我,此識則不應導致
病惱,於識可得:『願我的識是這樣,願我的識不要這
樣!』諸比庫,正因為識無我,所以識會導致病惱,於
識不可得:『願我的識是這樣,願我的識不要這樣!』
「諸比庫,你們認為如何,色是常還是無常呢?」
「是無常,尊者!」
「若是無常,它是苦還是樂呢?」
「是苦,尊者!」
「若是無常、苦、變易之法,是否適合認為它:『這
是我的,這是我,這是我的我』呢?」
「確實不能,尊者!」
受……
想……
諸行……
識是常還是無常呢?」
「是無常,尊者!」
「若是無常,它是苦還是樂呢?」
「是苦,尊者!」
「若是無常、苦、變易之法,是否適合認為它:『這
是我的,這是我,這是我的我』呢?」
「確實不能,尊者!」
因此,諸比庫,凡所有色,無論是過去、現在、未
來、內、外、粗、細、劣、勝,還是遠、近,應當如此
以正慧如實觀察一切色:『這不是我的,這不是我,這
不是我的我。』
Anattalakkha�asutta�
5
“Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā
vā ... pe ... yā dūre santike vā, sabbā vedanā – ‘neta� mama,
nesohamasmi, na meso attā’ti. evameta� yathābhūta�
sammappaññāya da55habba�.
“Yā kāci saññā ... pe ... ye keci sa-khārā atītānāgatapaccuppannā
ajjhatta� vā bahiddhā vā ... pe ... ye dūre santike vā, sabbe sa-khārā
– ‘neta� mama, nesohamasmi, na meso attā’ti. evameta�
yathābhūta� sammappaññāya da55habba�.
“Ya� kiñci viññā�a� atītānāgatapaccuppanna� ajjhatta� vā
bahiddhā vā o4ārika� vā sukhuma� vā hīna� vā pa�īta� vā ya�
dūre santike vā, sabba� viññā�a� – ‘neta� mama, nesohamasmi,
na meso attā’ti. evameta� yathābhūta� sammappaññāya
da55habba�.
“Eva� passa�, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi
nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati,
sa-khāresupi nibbindati, viññā�asmimpi nibbindati. Nibbinda�
virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmi� vimuttamiti ñā�a� hoti.
‘Khī�ā jāti, vusita� brahmacariya�, kata� kara�īya�, nāpara�
itthattāyā’ti pajānātī”ti.
Idamavoca bhagavā. attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato
bhāsita� abhinandu�.
Imasmiñca pana veyyākara�asmi� bhaññamāne pañca-
vaggiyāna� bhikkhūna� anupādāya āsavehi cittāni vimucci�sūti.
( Sa�yuttanikāyo Khandhavaggo 1.Khandhasa�yutta� 6. Upayavaggo ;
Vinayapi5aka Mahāvagga Mahākhandhaka)
無我相經
6
凡所有受,無論過去、現在、未來、內、外……還
是遠、近,應當如此以正慧如實觀察一切受:『這不是
我的,這不是我,這不是我的我。』
凡所有想……
凡所有諸行,無論過去、現在、未來、內、外、粗、
細、劣、勝,還是遠、近,應當如此以正慧如實觀察一
切諸行:『這不是我的,這不是我,這不是我的我。』
凡所有識,無論過去、現在、未來、內、外、粗、
細、劣、勝,還是遠、近,應當如此以正慧如實觀察一
切識:『這不是我的,這不是我,這不是我的我。』
諸比庫,多聞聖弟子如此觀察,則厭離於色,厭離
於受,厭離於想,厭離於諸行,厭離於識。厭離而離染,
以離貪而解脫;於解脫而有『已解脫』之智,他了知:
『生已盡,梵行已立,應作已作,再無後有。』」
世尊如此說。五衆比庫滿意與歡喜世尊之所說。
當此解說正被宣說之時,五衆比庫心無執取而從諸
漏解脫。
——《相應部 蘊品 1.蘊相應 6.執取品 第7經》
亦見《律藏·大品·大篇》
本文档为【無我相經(巴漢對照)】,请使用软件OFFICE或WPS软件打开。作品中的文字与图均可以修改和编辑,
图片更改请在作品中右键图片并更换,文字修改请直接点击文字进行修改,也可以新增和删除文档中的内容。
该文档来自用户分享,如有侵权行为请发邮件ishare@vip.sina.com联系网站客服,我们会及时删除。
[版权声明] 本站所有资料为用户分享产生,若发现您的权利被侵害,请联系客服邮件isharekefu@iask.cn,我们尽快处理。
本作品所展示的图片、画像、字体、音乐的版权可能需版权方额外授权,请谨慎使用。
网站提供的党政主题相关内容(国旗、国徽、党徽..)目的在于配合国家政策宣传,仅限个人学习分享使用,禁止用于任何广告和商用目的。